Ceļojums uz Albāniju ar bezglutēna diētu

Bez glutēna = Pa gluten

Kaut gan mūsu ģimenei ceļošana ar bērnu “celiakieti” ir jau ierasta lieta, dodoties uz Albāniju, pirmo reizi tā pa nopietno raizējāmies, vai bērns būs paēdis. Satraukumu radīja viss internetā lasītais – Albānija nav Eiropas savienībā, tā joprojām ir diezgan nabadzīga, neattīstīta valsts, transporta sistēma juceklīga, viņu valoda mums nesaprotama, un nebija skaidrs, kas mūs īsti sagaida arī viesnīcā. Vienīgais uz ko cerējām, uz lielo Itālijas produktu importu Albānijā, jo Itālija turpat vien pāri Adrijas jūrai ir. Gan jau ka starp ierastajiem itāļu ražotajiem produktiem, būs arī kāds bezglutēna produkts ar uzrakstu “Senza glutine”.

Iepriekš meklējot informāciju par bezglutēna produktu pieejamību un kafejnīcām Albānijā, neko īsti neatradu. Vienīgi Facebook lapā atradu Gluten-free Albania. Ļoti atsaucīgā grupas vadītāja atbildēja uz maniem dažiem jautājumiem, ieteica veikalus, kuros meklēt BG pārtiku, un pat aicināja ciemos uz bezglutēna pusdienām viņas ģimenē (albāņi patiešām ir draudzīgi, tomēr mums nesanāca tikties). Tā kā neko konkrētu neatradu (piemēram, bezglutēna saldējumu sarakstu), lidojām ar domu, kā būs, tā būs. Bērns pārtiks no augļiem, dārzeņiem un līdzi paņemtās pārtikas (bezglutēna auzu pārslas, maize, musli, daži gardumi). Vienmēr līdzpaņemtie produkti ir noderējuši vismaz pārgājienos, izbraucienos.

Tātad mūsu pieredze:

Viesnīca

Dzīvojām Albānijas ciematiņā Golem (~55km no galvaspilsētas Tirānas un ~ 24km no tuvākās lielākās pilsētas Durrës, kaut kas līdzīgs Latvijas Jūrmalai, tikai līdz tam viņiem vēl tāls ceļš ejams, pagaidām viss top, attīstās. Jau iepriekš apvaicājāmies vairākām viesnīcām, vai viņi nodrošina bezglutēna ēdināšanu. Mūsu izvēle “Sandy Beach resort” – pie jūras, tālāk no pilsētu burzmām. Ļoti atsaucīgi darbinieki, atbildīgi, vienmēr atcerējās par bezglutēna diētu, apkalpoja meitu kā princesi, tomēr viņiem bija arī daži sarežģījumi ar bezglutēna pārtikas iegādi, jo tos iepērk lielajās pilsētās, acīmredzot, nebija sagatavojušies, ka lūgsim izcept picu un pankūkas. Situāciju atrisinājām, iedodot savus turpat Albānijā iegādātos miltus. Tāpat, kad veikalos ieraudzījām to, ko meitai kārojās, nopirkām un iedevām, lai pagatavo. Tā mums šķita vienkāršāk, nevis gaidīt no viņiem konkrēto produktu iepirkšanu. Viesnīcā bija bufetes tipa ēdināšana, tātad varēja ņemt ko vēlas un cik vēlas. Domāju, ka pieaugušajiem būtu vairākas izvēles, ko ēst jau no piedāvātajiem ēdieniem, bet mūsu meitai patīk vienkārši un zināmi ēdieni, tāpēc viņa ēda to, ko mēs iepriekš speciāli pasūtījām. Tā mēs esam rīkojušiem jau iepriekš citās valstīs, un tas pat šķiet drošāk. Meitai speciāli cepa pankūkas, picu, vistas gaļu, vārīja makaronus, cīsiņus. Brokastīs no mājām paņemtā auzu pārslu putra ar nopirkto ievārījumu no Albānijas. Ievārījums savs, jo koplietošanai paredzētajiem augsts škērspiesārņojuma risks. Kā novērots, bērni paņemot ievārījumu, to kārtīgi izsmērē pa savām pankūkām, maizītēm… Par bufetes ēdieniem, piemēram, rīsiem ar dārzeņiem, ceptiem kartupeļiem, vienmēr zāles pārzine visus jautājumus noskaidroja pie pavāra, lai būtu pārliecināti par drošību. Godīgi pateica, ja bija kas tāds, ko nevar ēst. Galvenais visu jautāt, sarunāt! 

Un vēl ieteikums: aptuveni pusstundu pirms dodaties ēst, reģistratūrā to pasakiet, jo tad ir cerība, ka uz to laiku arī būs gatavs. Savādāk mums gadījās, ka meita tika pie ēšanas tad, kad mēs paši jau gandrīz pabeidzām ēst.

Produktu pieejamība veikalos

Golem ciematā veikaliņi ir nelieli, tā teikt, tikai nepieciešamākās preces pieejamas. Veikali atrodas māju pirmajos stāvos, plaukti nav pārbāzti, tomēr katrā veikalā varējām atrast kādu bezglutēna produktu, pārsvarā no Itālijas vai Grieķijas. Bija sulas ar bezglutēna marķējumu, sieri, musli, čipsi, šokolādes. Šajos mazajos veikaliņos izvēle bija maza, pat bezglutēna maizi neredzējām, bet tā kā mums ēdināšanu nodrošināja viesnīcā, tad meitai nopirkām pagaršot dažus neredzētus našķus. Plašākā izvēle Golem ciematā bija veikalā Conad – tur bija arī bezglutēna milti no Itālijas, kurus iedevām viesnīcas pavāram. 

Dienu pirms lidošanas mājup, devāmies uz tuvāko lielāko pilsētu Durrës. Šeit situācija krasi atšķīrās, jo veikalos varēja atrast daudz, dažādus bezglutēna produktus, pat atsevišķus stendus ar specializēto pārtiku, arī Schar (bija Latvijā daudzi neredzēti produkti). Pārsvarā dominē itāļu produkti, ir sieri, cīsiņi, milti, makaroni, musli, jogurti, pudiņi, ievārījumi, sulas, maize, pesto, krēmi līdzīgi aknu pastētei (piem., vistas gaļas, liellopa utt.). Mēs pabijām veikalos Extra Market, Conad, Spar – šos mums ieteica.

Par Tirānu gan neko nevaru ieteikt, jo galvaspilsētā pabijām tikai 1 dienu un skaisto kalnu baudīšana bija svarīgāka par iepirkšanos, taču jau pieminētie veikali ir arī Tirānā. 

Veikals Conad ir arī lidostā.

Kafejnīcas

Albānijas bezglutēna biedrības vadītāja mums ieteica neēst kafejnīcās, jo diemžēl pastāv augsts šķērspiesārņojuma risks. Mēs pavisam nejauši Durrës krastmalā uz slavenā tilta Pista e Re uzgājām kafejnīcu Yogurteria, kur nogaršojām saldētu jogurta saldējumu, jo pārdevēja bija zinoša par glutēnu, garantēja, ka jogurts ir bez glutēna. Ņēmām bez tā saucamajiem “toppingiem” un bija patiesi gards, atvēsinošs kārums. Arī Tirānā esot Yogurteria kafejnīca.

Saldējums

Tas bija lielākais izaicinājums ceļojuma laikā. Meitai gribējās saldējumu, bet pirmajā dienā neatradām nevienu ar bezglutēna apzīmējumu. Daudz itāļu saldējumu, bet ne bez glutēna. Svarīgi zināt, ka Magnum saldējumiem katrā valstī ir jālasa sastāvs, jo jau pirms dažiem gadiem Turcijā piedzīvojām, ka atšķirās ražotāja valsts un arī alergēnu statuss. Arī Albānijā daudzviet, bet ne visur, ir Turcijā ražotie Magnum, kas nav bez glutēna, jo var saturēt kviešu proteīnu. Atradām 1 veida bezglutēna saldējumu no Itālijas, gan pa vienam, gan lielajā iepakojumā. Saldējums līdzīgs mūsu “Karlsonam”, tikai bez ievārījuma.

Cenas

Albānijā valūta ir leki, taču pārsvarā visur viņi pieņem arī eiro, savukārt izdod lekus. Nācās līdzi rēķināt, lai saprastu bezglutēna produktu cenu. Schar cenas ir aptuveni tāpat kā pie mums. Citi produkti, pārsvarā itāļu, – par ļoti samērīgām cenām. Piemēram, cīsiņiem cena 0,50 Eiro par 100 g iepakojumu, turklāt izvēle Durres pilsētā liela.

Secinājumi

Lai iepazītu skaisto Albāniju, tās brīnišķīgi zaļo dabu ārpus pilsētām, un nenāktos ciest badu, tad vispirms iesaku iepirkties Tirānā vai Durrës pilsētā kādā no rakstā pieminētajiem veikaliem, jo tur produktu pieejamība ir gana plaša, bet mazākajās pilsētās varētu būt grūtības atrast visu nepieciešamo. Ja vēlaties atvest arī ko līdzi uz mājām, tad iepirkties varat vienu dienu pirms došanās mājup. Izvēloties viesnīcu, sazinieties un noskaidrojiet, vai viņi var nodrošināt bezglutēna ēdināšanu.

Papildinājums tekstam:

Kopš 2019. g. rudens ir izveidota mājas lapa par bezglutēna iespējām Albānijā:

https://www.glutenfreealbania.com/

Raksta autore: Solvita Koroņevska (https://travelplan.lv/)

You may also like...